Virgilijs Alekna – Lietuvas vieglatlēts, diska metējs, divkārtējs pasaules čempions, vasaras olimpisko spēļu čempions un rekordists, valsts čempions, Eiropas čempions, Lietuvas Republikas Seima deputāts. Dzimis 1972. gadā 13. februāris Terpeiķu ciemā (Kupiškio rajons). Mācījies Viļņas Pedagoģiskajā institūtā, Fiziskās kultūras akadēmijā, strādājis Vadības drošības nodaļā. 2000., 2004. - 2006. gads V. Alekna tika ievēlēta par Lietuvas labāko sportistu.
Henrikas Orakauskas ir gleznotājs un tēlnieks, kurš Kupišķos dzīvo un strādā jau 15 gadus. Dzimis Vyžuonās (Utenas raj.) 1948. g. 19. septembris 1974. gads beidzis Telšu mākslas tehnikumu mākslinieciskās metālapstrādes specialitātē. 1974-1980 strādāja Viļņas pieminekļu restaurācijas trestā. Lietuvas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieces radošās jomas ir ļoti dažādas: metāla, koka un akmens tēlniecība, zīmējumi, grafika, karikatūra. H. Orakauskas mainīja Kupišķu estētisko un kultūras tēlu, piepildot pilsētas telpu ar dažādiem mākslas darbiem, no kuriem pilsētā ir vairāk nekā 20 Populārākās skulptūras: "Baltijas pasaules koks", "Lēvuo un Kupa", "Dzistošais eņģelis".
.JPG)
Laurynas Gucevičius (1753-1798) bija pirmais profesionālais lietuviešu arhitekts un slavenākais lietuviešu klasicisma pārstāvis. Dzimis Kupišķu rajona Migoņu ciemā. Mācījies Kupišķu un Palėvenes skolās. L. Gucevičus piemiņai Kupišķos uzstādīts piemineklis, viņam par godu nosaukta Kupišķu ģimnāzija un pilsētas laukums.
Adomas Petrausks (1914-2004) – novadpētnieks un muzejnieks, kurš savu mūžu veltījis etnogrāfisko un vēstures eksponātu kolekcionēšanai. Dzimis Kupišķu rajonā, Uogiņu ciemā. Uogiņu ciemā izveidotais muzejs ir Kupišķu Etnogrāfiskā muzeja filiāle, kura galveno kolekciju veido Literatūras, Mākslas, Sadzīves etnogrāfijas un Dabas nodaļas eksponāti. Muzejs piedāvā apmeklētājiem iespēju izzināt reģiona un visas Lietuvas unikālo etnogrāfisko un nacionālo vēsturi, kas atspoguļota ne tikai fotogrāfijās, bet arī paša muzeja dibinātāja savāktajos saimniecības piederumos un arheoloģiskajos atradumos. Par savāktajiem un saglabātajiem novada pagātnes dārgumiem A. Petrauskam 2001. gadā piešķirts Kupišķu novada Goda pilsoņa nosaukums.
Povils Matulionis (1860-1932) bija meža tipoloģijas zinātnes aizsācējs Lietuvā. Dzimis Kupišķos, 1889.g. Beidzis Pēterburgas Mežsaimniecības institūtu. Izveidota Lietuvas mežu klasifikācijas tabula, kurā meža biotopi sadalīti 3 grupās un 10 sugās (tipos). Sastādītas Lietuvas galveno koku sugu apjomu tabulas u.c. Kupišķos viņa dzimtajā vietā tika izveidota iela, kurā viņš dzīvoja, skola, kurā viņš dzīvoja, un muzejs nosaukts viņa vārdā.
Kazys Šimonis (1887-1978) – autodidakts lietuviešu mākslinieks, gleznotājs, grafiskais dizainers un dzejnieks. Studējis ērģeļspēli, interesējies par etnogrāfiju un vēsturi. Viņš radījis ap 2000 darbu – ainavas, portretus, kā arī pastmarkas, projektus, kolekcionējis un gleznojis tautas mākslas un arhitektūras pieminekļus. Par godu K. Šimonim nosaukta iela un parks Kupišķos.
Vītauts Rudokas (1928-2006) – dzejnieks, tulkotājs. Dzimis Kupišķu rajona Noriūnos. Beidzis Viļņas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis par redaktoru Valsts daiļliteratūras izdevniecībā, par atbildīgo sekretāru žurnāla "Moksleivis" redakcijā un par dzejas konsultantu Lietuvas Rakstnieku savienībā Bijis žurnāla "Pergalė" atbildīgā sekretāra amatā.
Juozas Baltušis (īstajā vārdā – Albertas Juozėnas) (1909-1991) – lietuviešu rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs, politiskais un sabiedriskais darbinieks, kurš ar saviem darbiem padarījis slavenu Kupišķu pilsētu.
.jpg)
Valdemārs Kukuls (1959-2011) – slavens dzejnieks, literatūrkritiķis, Lietuvas Rakstnieku savienības Antana Miškina un Jotvingu balvas laureāts. Dzimis Kupišķu rajona Noriūnos. Viņš absolvējis Kupišķu vidusskolu un studējis Viļņas Universitātē, kur ieguvis žurnālistikas specialitāti. Viņš sāka rakstīt ļoti agri, vēl studējot. Viņa pirmā dzejoļu grāmata "Izaugsmes trauksme" tika publicēta 1978. gadā.
Une Babickaitė-Graičiūnienė (1897-1961) bija slavena aktrise un režisore, dzimusi Kupišķos. Studējis Petrogradas Imperiālajā konservatorijā. Unes Babickaitės-Graičiūnienes sētā Kupišķu rajona Laukminišķu ciemā izveidots muzejs. Šīs slavenās personības kaps atrodas Kupišķu rajona Palėvenē.
Povils Zulonas (1912-1996) – izrādes "Kupiškiešu senās kāzas" režisors. Zulona kungs paplašināja scenāriju un uzlika stingrus noteikumus mēģinājuma dalībniekiem. Zulona kungam bija skaista un spēcīga balss. Visas P. Zulona kustības ir ļoti graciozas, tāpēc visas ainas, kurās ir iesaistīts Savedējs, ir ļoti spilgtas.
Veronika Šleivytė (1906-1998) – māksliniece, gleznotāja, grafiskā dizainere, fotogrāfe. Dzimis Kupišķu rajona Antašavas pilsētā. Netālu no Antašavas, Viktarišķu ciemā, atrodas mākslinieces Veronikas Šleivytes gleznu galerija.
Elvīra Glemžaite-Dulaitiene (1893-1958) – pedagoģe, etnogrāfe un novadpētniece. Dzimis Kupišķos. Pēc pedagoģiskās licences iegūšanas Pēterburgā viņa pasniedza Krievijā. Pēc atgriešanās Lietuvā viņa strādāja arī par skolotāju. Viņa kopā ar māsām Mikalīnu un Stefāniju vāca etnogrāfisko materiālu no Kupišķu apkārtnes. E. Glemžaite-Dulaitienė apglabāta Kupišķu kapos.
Stefānija Glemžaite (1885-1974) – vecmāte, novadpētniece. Dzimis Kupišķos. Dzīvojot pie vecākiem, viņa iemācījās šūt un devās uz Pēterburgu. Viņa ieguva mājas šuvējas darbu un vakaros apmeklēja šūšanas kursus. 1909. gads atgriezās Kupišķos, izplatīja nelegālo literatūru, ko atveduši studenti no Kupišķiem. Vēlāk viņš devās atpakaļ uz Pēterburgu, kur 1914. g. beidzis vecmāšu skolu. 1919. gads Pavasarī atgriezusies Kupišķos un strādājusi par vecmāti. 1923. gads beidzis papildu dzemdniecības kursus Kauņā. 1924-1925. Viņi par saviem līdzekļiem iekārtoja un uzturēja dzīvokli māmiņām vecāku mājā. Strādājusi par vecmāti Šimonys, Kauņā, 1941-1957. – Kupišķu slimnīcas Dzemdību nodaļā. Visu mūžu viņš vācis etnogrāfiskos eksponātus, pierakstījis folkloru un tautas medicīnas paražas, sacerējis vairāk nekā 200 tautasdziesmas. Viņa kopā ar māsu Elvīru Dulaitieni sagatavoja darbu: "Lauku sieviešu grūtniecība, dzemdības un zīdaiņu aprūpe."
Mikalina Glemžaite (1891-1985) bija slavena lietuviešu etnogrāfe un pedagoģe. Dzimis Kupišķos. 1909-1911. Papiles pamatskola, 1911-1914. Pirmā pasaules kara laikā bija skolotāja lietuviešu kara bēgļu pamatskolās Krievijā. Līdz 1941. gadam. Kauņas "Aušras" meiteņu ģimnāzijas skolotāja, no 1930. g. Viņš pasniedza arī Lauksaimniecības akadēmijā. Kā aktīvs Šauļu pagasta biedrs 1941. g. deportēts uz Rešiotu koncentrācijas nometni (Krasnojarskas apgabals). 1946. gadā Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta J. Matuļa u.c. rūpes dēļ atgriezās Lietuvā un ieguva darbu Dailes kombinātā Kauņā. 1949-1958 Vēstures un etnogrāfijas muzeja krājumu vadītājs.
Vlads Zinkevičius (1923-1982) – pedagogs, kormeistars un ērģelnieks. V. Zinkevičs veica lielu sabiedrisko darbu. Bijis Kupišķu rajona dziesmu svētku un svētku organizators un vadītājs. diriģents, rajona mūzikas izglītības metodiskās komisijas priekšsēdētājs. 1961. gads piešķirts Cienījamā kultūras un izglītības darbinieka goda nosaukums.
Petras Zulonas (1910-1982) ir slavens lietuviešu aktieris. Dzimis Kupišķu rajona Čiovydžių ciemā un beidzis Kuosēnu pamatskolu. Viļņas Valsts teātrī viņš pavadīja 35 gadus. P. Zulonas ir spilgta personība, par ko liecina viņa radītās lomas: J. Marcinkeviča "Mindaugas" un citas.
Petrs Babickas (1903-1991) – Lietuvas radiožurnālistikas pionieris, publicists, novadpētnieks, rakstnieks, fotogrāfs, diplomāts, ceļotājs, tulkotājs. Dzimis Laukminišķos (Kupišķu raj.). P. Babickas ir viens no pazīstamākajiem pirmskara Lietuvas fotogrāfiem, kurš sāka veidot fotoreportāžas presei.
Uršulė Tamošiūnaitė (1847-1906) bija pirmā sieviete dzejniece, kas rakstīja lietuviešu valodā. Dzimis Kupišķu rajona Vėžionos. Viņa absolvējusi slepeno lietuviešu skolu. Kupišķu baznīcas kanona K. Kuzmina un dzejnieka A. Baranauska mudināta, viņa rakstīja dzejoļus kupišķu dialektā.
Kleopas Jurgelionis (1886-1963) – slavens dzejnieks, tulkotājs, dzimis Kupišķu rajona Virbašķos. Studējis valodniecību Krakovas Universitātē. Viņš aktīvi piedalījās lietuviešu dzīvē Pēterburgā un amatierteātru darbībā. Sazinājies ar valodnieku Kazimieru Būgu. Rakstīja dzejoļus. Tulkojis lietuviešu valodā opereti "Ādams un Ieva".
Jonas Graičiūnas (1903-1994) – slavens dzejnieks un tulkotājs. Dzimis tālā zemē, Tbilisi (Gruzija). J. Graičiūnas bērnība pagāja Griauželišķu ciemā (Kupišķu raj.). Mācījies Kupišķos. Studējis lietuviešu un krievu valodas Kauņas Universitātē. Pirmie dzejoļi tapuši kupišķēnu dialektā. Kopš 1924. gada. Savus dzejoļus publicējis periodikā "Naujienos", "Lietuvos aidas" u.c.
Aleksas Baltrūnas (1925-2001) dzimis Kupišķos. Mācījies Kupišķu ģimnāzijā, beidzis Rokišķu ģimnāziju un tur mācījis. Studējis VDU Vēstures un filoloģijas fakultātē un strādājis redakcijās. Viņš izdeva stāstu un autobiogrāfisku skiču grāmatu "Pavasaris-rudens" par bērnību un pusaudža gadiem Kupišķos un Rokišķos.
Lins Valbasys (1909-2004) dzimis Juodpēnos, Kupišķu rajonā. Pēc ciema pamatskolas beigšanas iestājās Kupišķu vidusskolā, bet nepabeidza. Viņam bija jābēg uz Brazīliju, kur viņš iesaistījās Lietuvas kultūras un politiskās aktivitātēs. Atgriezies Lietuvā, strādājis redakcijā un uzņemts Lietuvas Rakstnieku savienībā. 1979. gads Viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. Daudzi panti veltīti Kupišķu novadam, dzimtajam Juodpēnu ciemam un tā ļaudīm.
Vincė Jonuškaitė (1901-1997) – lietuviešu dziedātāja (mecosoprāns). Dzimis Kupišķu rajona Subačos. Izveidoja 47 lomas. Viņas Karmenas loma ir viena no spilgtākajām Lietuvas teātra vēsturē. Kā kamerdziedātāja viņa ir uzstājusies dažādās valstīs. Viņš Lietuvā atdzīvināja un nostiprināja kamervokālo koncertu tradīciju.
Antanas Strazds (1763-1833) – lietuviešu garīdznieks un dzejnieks, dzimis Rokišķu rajona Margēnos. Strazda biogrāfijā ir ļoti maz patiesu faktu, tāpēc viņš ir kļuvis par pusleģendāru personību lietuviešu literatūras vēsturē. Viņš kalpoja par priesteri Kupišķos, Subačius, Karsakišķos un citās pilsētās.
Vītauts Merkijs (1929-2012) – vēsturnieks, priesteris, viens no ievērojamākajiem Lietuvas preses aizlieguma laika pētniekiem – habilitēts humanitāro zinātņu doktors, profesors, akadēmiķis. Dzimis Kupišķu rajona Čīvu ciemā. 1929. gads 1946. gads Viņš absolvējis Kupišķu ģimnāziju. Kupišķos viņa kapelāns bija Jons Ragauskas, kas ietekmēja viņa priestera aicinājuma izvēli. Skolas gados interesējies par dabaszinātnēm un lasījis reliģisko literatūru.
Bronius Dundulis (1909-2000) – viens no ievērojamākajiem Napoleona laikmeta pētniekiem Eiropā, vēsturnieks, profesors. Dzimis Kupišķu rajona Gyvakarų ciemā. Mācījies Gyvakaru pamatskolā, 1920-1924. – Kupišķu ģimnāzijā. Studējis Vītauta Dižā universitātē, tajā laikā publicējot pirmos vēsturiskos rakstus par Vītauta māti Biruti prof. A. Alekna, pierakstīja sava dzimtā Gyvakarai ciema vietvārdus (lauku, pļavu, ceļu u.c. nosaukumus). Vēlāk viņš studēja Sorbonnas universitātē. 1940. gads Sorbonnas Universitātē viņam tika piešķirts vēstures doktora grāds. Vēlāk, atgriežoties Lietuvā, strādājis Viļņas Pedagoģiskajā institūtā un Viļņas Universitātes Pasaules vēstures katedrā. 1998. gads Bronius Dundulis apbalvots ar Lietuvas lielkņaza Ģedimina III pakāpes ordeni. 2009. gads Kupišķos tika atzīmēta Bronija Dunduļa dzimšanas 100. gadadiena.