Precīzu datu par to, kad Kupišķos apmetušies ebreji, nav, taču tiek uzskatīts, ka ap 17. gs. vidus Ebreju zemes gabali atradās ap tagadējo Ģedimina ielu un laukumu. Sinagogas ielā atradās arī liels skaits ebreju iedzīvotāju. 1897. gadā Kupišķos dzīvoja 2661 ebrejs jeb 71 procents no visiem (3742) pilsētas iedzīvotājiem. Ģedimina ielā atradās ebreju veikali. Viņi ieņēma vienu mājas istabu. Plauktos aiz letes bija izliktas dažādas preces. Vasarā paši saimnieki stāvēja pie ieejas un aicināja klientus ienākt. Pilsētā bija ebreju skola, tautas banka, nelieli rūpniecības uzņēmumi, daudzi veikali un krodziņi, slimnīca un kapsēta, ebreju pirts. Kupišķu bagātākajam iedzīvotājam Nohemam Šmidtam piederēja dzirnavas, kurās dzirnavas grieza iekšdedzes dzinējs. Kupišķos bija trīs sinagogas, kas veidoja daļēji slēgtu pagalmu. Līdz mūsdienām ir saglabājušās divas sinagogas — Lielā un hasīdu sinagogas. Kupišķu dzīvē liela ietekme bija vietējiem ebreju amatniekiem, kuri 1938. gada kopsapulcē ievēlēja nodaļas vadību. sākumā Starpkariem līdz 1939.g Gada nogalē pilsētā norisinājās intensīva būvniecība, parādījās divstāvu ķieģeļu mājas, tika nojauktas vairākas sliktā stāvoklī esošās koka būdiņas.
Atsauksmes