Pilskalns datēts ar 1. tūkst. Ave. 1. tūkstošgades beigas pirms mūsu ēras Atrodas uz ziemeļaustrumiem no Gaigaļu ciema, Šepetas purva austrumu malā. 20. gadsimts sākumā pilskalnu aprakstījis Ludvikas Kšivickis, 1943. g - Petrs Tarasenka. 1969. gadā Lietuvas Vēstures institūta veiktā pilskalna pētnieciskā arheoloģiskā izpēte, un 1971. g un 1980. gads pilskalnu izpētīja Kultūras pieminekļu aizsardzības zinātniski metodiskās padomes arheologi. 1980. gadā pilskalna ziemeļu un dienvidrietumu pakājē atklāta sena apmetne. Konstatētas divas māla vārpstu daļas dubultā nošķelta konusa formā, formētas podiņu lauskas, nogludināta un raupja virsma, rotāta ar svītrainu ornamentu. Atradumi glabājas Lietuvas Nacionālajā muzejā. 1989. gadā pēc Gaigaļu pilskalna terases posma izveidošanas konstatēts, ka terases vietā senatnē izrakts aizsarggrāvis, kas tagad ir noslīdējis, ārpus kura stāvējis koka aizsargmūris. Izsenis pilskalns saukts par Gaidžiokalni vai Gaidžkalni, jo uzskata, ka senāk uzkalnā dzirdējuši gaiļu dziedāšanu. 1998. gadā pilskalns tika pasludināts par kultūras pieminekli, un 2005. g atzīts par valsts aizsargātu.
+2
Atsauksmes