Dzirnavas celtas 19. gs. palīdzēt - 20. gadsimts Ave. Pirmais dzirnavu īpašnieks bija Kazimieras Bočiulis. Pēc viņa nāves sieva devās uz Ameriku, dēls Petrs devās dienēt (piepelnīties), un dzirnavas tika iznomātas Domam Žiukam no Kupišķas. Saskaņā ar citu šī stāsta versiju, Pēteris vēl bija pārāk jauns un tāpēc dzirnavas tika izīrētas. Taču dzirnavas kupišķu atmiņā iespiedušās tieši kā Petro Bočiuļa dzirnavas. Dzirnavās samalti kviešu, rudzu, auzu, miežu un zirņu milti, bet putraimi netika ražoti. Pēc laikabiedru domām, dzirnavas varēja strādāt tikai vējainās dienās. Tas deva nelielu peļņu, jo pilsētā bija vēl 7 dzirnavas. Citi atceras, ka tas izdevies reti, jo vecmeistaram nebija bērnu un viņš vairs nav spējis viens pats malt. Galu galā paši dzirnavu mehānismi bija pilnībā nolietoti. 1941. gadā dzirnavas pārtrauca malšanu. Bočiuli sāka izmantot dzirnavas kā šķūni. To izmantoja arī kā virtuvi, kas izraisīja dzirnavu sienu kūpināšanu. Padomju laikā dzirnavas tika nodotas Kupišķu rajkooperatīviem (rajkoopsyungu). Tajā atrodas kažokādu un dzīvnieku ādu noliktava. 1990. gadā dzirnavas tika daļēji atjaunotas. Šobrīd dzirnavas ir privātas. 1992. gadā tas ir iekļauts Kultūras vērtību reģistrā, un 2005.g atzīts par valsts aizsargātu.
+1
Atsauksmes