Pirms brīvdomātāju kapsētu parādīšanās visi neticīgie tika ieslodzīti par savu tuvinieku apbedīšanu katoļu kapos, vai arī pēdējie tika "apglabāti purvā". 1923. gadā Lietuvā tika nodibināta Liberāļu ētiskā kultūras biedrība, kas savienoja visus tos, kuriem nebija nekādu attiecību ar kādu reliģiju un baznīcu. Šī biedrība ierīkoja brīvdomātāju kapsētas, grāmatnīcas un lasītavas. Kupišķos šādu kapsētu ierīkot nemaz nebija tik vienkārši. Vispirms bija nepieciešams savākt 10 000 litu. Tad zeme tika nopirkta no pazīstamā mežsarga Povila Matuļoņa, un studente Karazija veidoja kapsētas plānu. Pēc Iekšlietu ministrijas atļaujas saņemšanas 1937. g Tika izveidota Kupišķu brīvdomnieku kapsēta. Kupišķu Etnogrāfijas muzeja arhīvā glabājas kvītis, kurās redzams, cik izmaksājuši būvdarbi. Piemēram, cements maksāja aptuveni 750 litus, žoga izbūve - 1100 litus, grants un akmeņu piegāde - 40 litus, zemes gabala sagatavošana - 10 litus. Pirmais šajā kapsētā apbedītais brīvnieks ir zemnieks Juozapas Dūda. Viņa kaps ir ļoti pieticīgs, to ieskauj tikai metāla žogs, kura virves izmantotas mirušā vārda iemūžināšanai. Līdz mūsdienām Brīvdomātāju kapos palicis tikai viens cits kapa piemineklis, un tas ir pārbūvēts. Laisvamaņu kapsēta piemin arī masu slepkavības Otrā pasaules kara laikā, kad šeit tika nogalināti aptuveni 1000 kupišķu, galvenokārt ebreji. Kapsētā apglabāti arī Kupišķu apkārtnē nogalinātie padomju karavīri.
+3
Atsauksmes