Šajos kapos apglabāti 60 1919. gadā kritušie lietuviešu karavīri. Lietuvas neatkarības cīņās pret lieliniekiem Kupišķu apkaimē. Par godu karavīriem, kuri krita 1927. gadā 15. maijs Kupišķu biedrības un organizāciju pārstāvji rūpes par pieminekļa celtniecību uzticēja Kupišķu strēlnieku rotai. Kupišķu strēlnieku rotas sapulcē tika ievēlēta komisija 3 cilvēku sastāvā: priekšsēdētājs - skolotājs Puodžiūnas, sekretārs-skolotājs Justīns Vaičaitis un skolas direktors Vincas Eidukas. Saskaņā ar komisijas sagatavoto un tēlnieka Antana Aleksandraviča pārstrādāto projektu piemineklis lietuviešu karavīriem Kupišķu kapsētā celts 1929. gadā. 1929. gadā 2. oktobris notika pieminekļa atklāšanas un iesvētīšanas ceremonijas. To laikā notika dievkalpojums, svinīgais gājiens uz kapsētu. Pieminekli iesvētīja Pandēļa mācītājs Mikalojus Šeizys-Dagilėlis, klātesot vairāk nekā 20 priesteriem. Līdzekļus pieminekļa izveidei ziedoja vietējo un apkārtējo ciemu iedzīvotāji, Lietuvas katoļu sieviešu biedrība, Šauļu borios, apvienība "Pavasaris", Viļņas vadītās savienības Kupišķu nodaļas. Ap 1951. gadu pēc padomju varas rīkojuma neizdevās nojaukt pieminekli (tā pamats iegrimis zemē 2 metrus), pieminekļa uzraksti un simbolika tika apmesti, krusts nojaukts, pakāpieni noklāti ar betonu. Blakus karavīru kapiem apglabāti trīs 1941 karavīrs. jūnija sacelšanās dalībnieki - Vincas Aleksynas un Vitauts Alešiūnas, kuri gāja bojā netālu no Šepetas ciema. Kupišķu rajons 1941. gadā 24. jūnijā un Danielu Kuļikausku, kuru padomju aktīvisti un sarkanarmieši nogalināja pie Panevēžas cukurfabrikas 1941. gadā. 25. jūnijs Lietuvas Reorganizācijas Sąjūdis Kupišķu padome arhitekta Aļģa Graužiņa vadībā pieminekli atjaunoja 1989. gadā. 14. jūnijs piemineklis tika atklāts un iesvētīts. Pieminekli iesvētīja Kupišķu prāvests monsinjors Klemenss Gutausks.
+5
Atsauksmes