Palėvenes klostera vēsture aizsākās 1676. gadā, kad ar Laurīna Mikola Počobutosa-Odlaņicka un viņa sievas Marijonas no Siesickia ģimenes finansiālu atbalstu šeit apmetās pirmie dominikāņu mūki. Klostera ansamblis sastāvēja no vairākām dažāda nolūka ķieģeļu un koka konstrukcijām, ko ieskauj augsta mūra siena (dokumentos parasti ir minētas astoņas "mājas"). No arhitektūras un mākslas vēstures viedokļa ansambļa vērtīgākā ēka ir ķieģeļu Sv. Dominika baznīca, sākta celt 1676. gadā. Domājams, ka baznīcas interjers saglabājies no 18. gs. otrās puses, jo iepriekšējā tika iznīcināta Ziemeļu kara laikā. Palėvenes baznīcas interjers ar astoņiem altāriem ir viens no savdabīgākajiem tā dēvētā tautas baroka paraugiem Lietuvā. Šobrīd atjaunotajā klostera klētī var nobaudīt mūku ēdienus un Kupišķu novadā ražotu mājas alu. Arī klētī var mēģināt rakstīt latīņu valodā ar spalvu, gluži kā to darīja mūki.
.jpg)
+8
_baznycios_ir_dominikonu_vienuolyno_ansamblis.jpg)
_baznycia._Nuotr._aut._A._Ramanauskiene.JPG)
Atsauksmes